Ziemas sporta veidi

Interesanti fakti par slēpošanu

Šveices Alpu nogāzes ir viens no visvairāk ejošajiem slēpotāju galamērķiem visā pasaulē šodien, bet tu būsi pārsteigts uzzināt, ka tā tas nav bijis vienmēr. Lai gan dažnedažādi slēpošanas dokumentācijas fragmenti ir apskatāmi jau pirms 8 tūkstošiem gadu, kas norāda, ka slēpošana jau ir pastāvējusi kopš aizvēsturiskiem laikiem, šī aktivitāte kā sporta veids ir ieviesta pavisam nesen. Sākotnēji slēpošana tika uzskatīta kā transporta veids, kā ātrāk un ērtāk pārvietotos pa sniegu. Kādi vēl interesanti fakti ir atklāti un notiek šobrīd?

  • Vārds “slēpes” ir cēlies no Norvēģu vārda “skíð”, kas tulkojumā nozīmē koka gabals.
  • 19. gadsimtā slēpošana vairāk tika uzskatīta par vīriešu sporta veidu. Sievietes tika mudinātas vairāk nodarboties ar slidošanu.
  • Slēpošana kā sporta veids parasti tiek klasificēta trīs veidos: Alpu, Ziemeļu un Brīvā stila slēpošanu. Vispārīgās atšķirības šiem sporta veidiem ir papēžu stiprinājumi. Ziemeļu slēpošanai nav fiksēts papēdis, Alpu slēpošanai ir fiksēts papēdis, bet brīvā stila slēpošanai ir jāveic lekšanas un balsta darbības ar slēpēm, kuram nav fiksēts papēdis.
  • Pirmās reģistrētās kalnu slēpošanas sacensības notika Zviedrijā 1879. gadā. Alpu slēpošana kā sporta veids pirmo reizi pieteica savu debiju Ziemas olimpiskajās spēlēs tikai 1936. gadā.
  • Kosmosa kuģa Apollo 17 apkalpes loceklis Harrisons Šmits uzskatīja, ka visiem astronautiem, kuri dodas uz Mēnesi, vajadzētu iemācīties slēpošanas taktiku. Jo izpildot slēpošana soļus būtu vieglāk pārvietoties pa Mēness virsmu. Viņš par paredzēja, ka uz Mēness varētu izveidot “Mēness slēpošanas brīvdienas” ikvienam cilvēkam, kuri vēlētos turp doties.
  • Slēpošana ir ļoti populārs sporta veids, par to liecina fakts, ka aptuveni 80 pasaules valstīs tiek piedāvātas slēpošanas zonas, uz kurām ik gadu no visas pasaules sabrauc 350 miljoni iedzīvotāju.
  • Slēpošana ir viens no ātrākajiem nemotorizētajiem sporta veidiem uz zemes. Itālijas slēpotājs Saimons Origons uzstādījis Pasaules Ginesa rekordu kā ātrākais slēpotājs, uzrādot 245,6 kilometru stundā lielu ātrumu.
  • Ja jūs domājat, ka kalna slēpošana ietver tikai balansēšanu uz slēpēm, atstājot visu pārējo darbu gravitācijas likumā, tad jūs varētu būt ļoti tālu no patiesības. Kamēr cilvēks nodarbojas ar kalnu slēpošanu, pat mērenas piepūles laikā var sadedzināt aptuveni 350 līdz 400 kalorijas stundā.
  • Slēpošana ir ļoti populārs sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs. Aptuveni 40 štati piedāvā savā teritorijā dažādus slēpošanas kūrortus. Viens no lielākajiem kūrortiem ir Kolorado štatā, kuru ik gadu apmeklē aptuveni 1,5 miljoni aktīvā sporta cienītāji.
  • Slēpošanas dzimtene faktiski tiek uzskatīta Norvēģija, Morgedal ciems. Šajā ciemā slēpošana pirmo reizi tika izsludināta kā sporta veids.
  • Saskaņā ar starptautisko slēpošanas federāciju (FIS), viens no galvenajiem drošības noteikumiem ir paskatīties lejup pa nogāzi, pirms uzsāk braucienu, lai nenotiek sadursme ar kādu citu sportistu.

Hokejs

Hokejs ir viens no populārākajiem komandu sporta veidiem, kas ir iecienīts tieši ziemas sezonā. Lai spēlētu hokeju, nav vecuma ierobežojums, tomēr pats galvenais noteikums ir prast labi slidot. Slidošana ir hokeja spēles pamatā.

Noteikumi un ekipējums
Hokejs tiek spēlēts uz taisnstūra formas laukuma ar izliektām malām, kuru garums var mainīties no 56 līdz 61 metram. Platums arī var būt no 26 līdz 30 metriem.

Uz laukuma spēlē divas komandas, katrā par sešiem spēlētājiem:
1 vārtu sargus
1 centra spēlētājs
2 aizsargi
2 uzbrucēji.

Slidotavai nepieciešamas apmales, lai ripa netiktu visu laiku izmesta ārpus laukuma. Vēlams šīm apmalēm būt vismaz 1,22 metrus augstām. Vārtu sargs stāv un sargā vārtus no uzbrucēja ripas. Vārtu platums ir 1,83 metri un augstums 1,22 metri.

Hokeja ripa tiek izgatavota no īpaša kompozītmateriāla, bet agrāk tika izmantota vienkārši gumija. Ripas diametrs ir 7,62 centimetri. Ripu drīkst aizskart tikai ar nūju, kas var būt pielāgota katram spēlētājam garuma un smaguma ziņā. Ar roku ripu nedrīkst aizskart, izņemot vārtu sargs – uzņemot uzbrukumu.

Pati spēle tiek sadalīta trīs periodos, un katrs ir 20 minūšu garš. Atsevišķos gadījumos tiek spēlēts papildus laiks, līdz pirmajam vātu guvumam. Bet, ja netiek gūti vārti, tiek izspēlēti tā saucamie “bullīši”.

Hokejs ir ļoti strauja spēle, tāpēc ātri vien varētu dabūt ievainojumus. Šī iemesla dēļ visiem spēlētājiem ir jāvelk spēles laikā aizsargi, kas pasargā ķermeni. Ķiveres ir obligātas, jo ievainojumus var gūt gan no ripas, gan arī ledus.

Spēle var būt arī rupja un spēlētāji var izdarīt pārkāpumus, par ko, protams, ir atbilstošs sods. Par vidējiem pārkāpumiem spēlētājam tiek liegts spēlēt 2 minūte, kuras pārējai komandai jāpavada skaitliskā mazākumā. Par lielākiem pārtraukumiem spēlētājam var aizliegt vairs spēlēt mačā, kā arī piedalīties nākošā spēlē.

Nacionālā Hokeja Līga (NHL)
Mūsdienu hokeja spēle, kādu spēlējam šobrīd, ir cēlusies Kanādā, 1800. gadā, kā arī pirmā modernā iekštelpu hokeja spēle ir notikusi 1875. gadā Monreālā. Ļoti strauji popularitāte izplatījās ne tikai Kanādā, bet arī kaimiņu lielvalstī Amerikā. 1917. gadā NHL spēlēja šīs divas lielās valstu komandas, kuras arī izveidoja šo profesionālo asociāciju. Šobrīd NHL piedalās 30 komandas, kuras cīnās par galveno baltu – Stenlija kausa iegūšanu. Tā ir īpaša trofeja, kas sezonas beigās nāk pie uzvarētāju komandas.

Starptautiskais hokejs
Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) tika izveidota Eiropā, 1908. gadā. Sākotnēji šajā federācijā bija piecas dalībvalstis: Lielbritānija, Čehija, Šveice, Francija un Beļģija. Pirmais Eiropas čempionāts notika 1910. gadā Šveicē, un kā uzvarētāja no šīm sacensībām izrādījās Lielbritānijas valstvienība. No tā laika, federācija ir paplašinājusi savu dalībvalstu skaitu, pieņemot sacensībās komandas no visas pasaules. Tādējādi par uzvarētāju pirmajās Olimpiskajās spēlēs un vienlaikus arī pirmajā IIHF pasaules čempionātā jau 1920. gadā kļuva Kanāda. Šobrīd arī Kanāda ir viena no spēcīgākajām hokeja komandām visā pasaulē.

© 2021   www.sniegaklubs.lv