Ziemas sporta veidi

Kā izvairīties no kredītiem?

Dažiem cilvēkiem kredīti ir ikdiena, jo tie ļauj ātrāk iegādāties lietas, kurām būtu jākrāj vairākus mēnešus. Bet, dažkārt, neizvērtējot iespējas un dzīves mainību, kredīti var pārvērsties par lielu nastu.

Vissliktākais veids, kā atmaksāt kredītus ir ar citu kredītu palīdzību. Tādā veidā neviens nekur tālu nav ticis. Jebkurā gadījumā beigās izveidojas slikta kredītvēsture, kas liedz citu kredītu izsniegšanu. Tā pat katru mēnesi jūs atsakāties no lielas algas daļas. Ikmēneša maksājums izveidosies tik liels un to atmaksāt nemaz nebūs viegli. Protams, jau saņemot kredītu, pakalpojuma ņēmējs apzinās iespējamos riskus un tie var būt visdažādākie (кликните сюда). Dažreiz cilvēki aizraujas ar ātro kredītu ņemšanu un beigās attopas tikai tad, kad nevar atmaksāt parādus. Ir citi, kuri, paņēmuši kredītu, zaudē darbu vai rodas problēmas ar veselību un tas nozīmē, ka atmaksāt kredītu un vēl rūpēties par citām problēmām nevarētu būt viegli. Tā kā situācijas ir dažādas, vienu universālu ieteikumu sniegt nevar.

Ja ir radusies kāda problēma, pirmais, ko vajadzētu darīt, ir doties uz savu banku, kura ir izsniegusi kredītu un izstāstīt par savu situāciju. Bankas darbiniekam ir jāizvērtē jūsu situācija un tad viņš varēs palīdzēt rast risinājumu. Bankas darbiniekiem vienmēr jūsu drošība un veselība ir pirmajā vietā, tādēļ nebaidieties griezties pēc palīdzības. Otrais uzdevums ir izvērtēt, kurš no paņemtajiem kredītiem jums ir vissvarīgākais. Protams, ja esat paņēmuši vairākus. Ja esat ņēmuši ātro kredītu, hipotekāro un kādu citu, vissvarīgākais, noteikti, būtu hipotekārais. Šis būtu vissvarīgākais, jo, ja kredīts netiek apmaksāts, jūs zaudējat savu mājokli. Tādēļ ir svarīgi saprast, kurš kredīts būtu vissvarīgākais.

Ļoti svarīgi būtu sabalansēt savu budžetu un saprast, kas ir lieks un nevajadzīgs. Jāsaprot, no kādām lietām var atteikties. Viena no lietām, no kuras var atteikties ir kino apmeklējumi, sporta zāles abonements vai kaitīgo ieradumu tēriņi. Varbūt ir jāizvērtē savs pirkumu saraksts un jāpārbauda, vai viss tiešām ir nepieciešams. Tāpat veikalā vairāk pievērs uzmanību atlaidēm un izvairies no impulsīvajiem pirkumiem. Ir vērts apsvērt iepirkšanos internetā. Internetveikali ļauj bez steigas nopirkt vajadzīgo, kā arī ir iespēja sekot budžetam. No sākuma būs grūti atteikties no ieraduma. Bet, kad esi apsvēris, kas nav vajadzīgs un no kā var atteikties, jāturpina sevi turēt robežās. Jo ja viens nevajadzīgs pirkums neko nemainīs, tad vairāki noteikti atstās robu budžetā. Iespējams, arī jākonsultējas ar draugiem un paziņām, jo vienam to darīt ir grūtāk, nekā ar atbalstu. Varbūt citiem nav sakrājušies parādi, bet vēlas arī piekopt dzīves stilu, tērējot mazāk naudas.

Jebkurā gadījumā galvenais ir pamanīt problēmu un sākt to risināt. Ja nekas netiks darīts lietas labā, tad situācija tikai pasliktināsies. Pirms izvēlies dzīvot ar kredītu palīdzību, izvērtē, vai tas tiešām ir tik ļoti nepieciešams. Varbūt, ka labāk ir dažus mēnešus vai gadu pakrāt naudu un tad nopirkt kāroto lietu. Lielāks gandarījums būs lietu nopirkt ar sevis sakrāto naudu, nevis naudu, kuru esi aizņēmies un turpmāk būs jāatmaksā un vēl jāpiemaksā par procentiem.
Nobeigums nākamajā rakstā.

Darbs ziemas kūrortā

Sezonālais darbs slēpošanas kūrortos var kļūt par neticamu pieredzi – neatkarīgi no jūsu vecuma vai iepriekšējās pieredzes. Ziemas kūrortos sastapsiet dažādu vecuma, tautību un interešu cilvēkus, kurus visus vieno mīlestība pret balto gadalaiku. Tāpat viņus visus raksturo pieklājība, punktualitāte, dzīvesprieks un darba možums (ak, jā, un neizsīkstoša enerģija arīdzan / быстрый займ). Tāpēc šoreiz apkopojām dažādus iespējamos amatus, kuriem varat pieteikties kūrortos, un ko no tiem var sagaidīt. Un mēs skatījāmies globālā mērogā, jo slēpošanas kūrortos uzņem darbiniekus no visām pasaules malām – jo internacionālāki, jo labāk, tieši tāpat kā paši kūrortu apmeklētāji.

Atpūtas namiņa saimnieks
Patiesībā šis ir visai augsti kvalificēts darbs, kas prasa daudz atbildības. Tiem, kuros mīt kaislība uz ēdienu gatavošanu, šis var būt lielisks veids, kā iegūt pieredzi ēdinot lielus cilvēku pūļus (un arī jūs nekad nebūsiet izsalcis pats). Ja esat labi organizēts, tad atliks laika arī izbaudīt kalnu priekus pašam. Taču jāņem arī vērā, ka atpūtas namiņa saimnieki ir arī vieni no vissmagāk strādājošajiem jebkurā slēpošanas kūrortā. Citi var ballēties katru nakti, bet saimniekiem ir jābūt augšā jau septiņos no rīta un jāsāk gatavot brokastis. Ja viesi ir jauki un pieklājīgi, dienas rit labi, taču ja uzņemat grupu ar rupjiem dzērājiem, tad tas var izvērsties arī par elles mokām.

Kūrorta oficiālie pārstāvji
Viņu uzdevums ir būt par kontaktpunktu viesiem, ja viņiem ir kādi jautājumi vai radušās problēmas kūrortā. Tas var sākties ar viesu sagaidīšanu lidostā un nogādāšanu uz kūrortu, līdz pat inventāra nomai un pacēlāja biļešu pārdošanai. Darba laiks var būt gan standarta, gan nestandarta – atkarībā no ieplūdušajām tūristu grupām. Parasti gan tie ir konkrēti laiki, kad ir norunāts tikties ar pārstāvjiem, lai saņemtu nepieciešamo informāciju atpūtas uzsākšanai. Pārstāvjiem parasti ir milzum daudz laika, lai pašiem nodotos slēpošanai un snovbordam. Tas ir tāpēc, ka kontakts ar viesiem parasti ir rezervēts vakaros, atstājot lielāko dienas daļu ziemas prieku baudīšanai nogāzēs.

Aukle
Bērnu aprūpe ir ļoti pieprasīts darbs kalnos – vecāki vēlas netraucēti baudīt nogāzes, droši zinot, ka viņu mazie eņģelīši ir labās rokās. Ir pieejamas vairākas bērnu aprūpes iespējas, tostarp vakara bērnu pieskatīšanas pakalpojumi tiem, kas vēlas baudīt nakts ballītes. Parasti kūrorti prasa zināmu bērnu aprūpes kvalifikācijas līmeni. Šis amats gan prasīs ļoti daudz jūsu laika, jo kopā ar bērniem būsiet teju visu laiku. Ja jūsu galvenā motivācija šādam sezonālajam darbam ir apvienot to arī ar slēpošanu, tad tā nav labākā izvēle.

Bārmenis
Šis ir viens no visvairāk pieprasītajiem darbiem slēpošanas kūrortos – iespējams, tāpēc, ka tas papildus dod iespēju arī pašam dzert par brīvu. Iepriekšēja pieredze bāra darbā gan šeit būs būtiska, jo kūrorta bāri mēdz būt ļoti pilni ar cilvēkiem, tāpēc jāspēj strādāt ātri, saglabājot smaidu sejā un laipnību. Bārmeņi ir uzmanības centrā lielajās pēc-slēpošanas ballītēs, kas var izvērsties par patiešām jautru pasākumu ar lielām dzeramnaudām – онлайн кредиты без справок и поручителей. Darba stundas šim amatam gan ir ļoti anti-sociālas, sākas vēlu vakaros un beidzas līdz ar rītausmu vai pat līdz pēdējam klientam. Un neatkarīgi no tā, kas ir noticis iepriekšējā naktī, nākamajā dienā ir jābūt klāt, lai visu uzkoptu un sagatavotos nākamajam cēlienam.

Esi ekstrēms arī ziemā

Ja esi īsts ekstrēmo sporta veidu cienītājs, tad tev, visticamāk, neviens gadalaiks nav šķērslis to baudīšanai. Lai arī iestājoties ledainajam laikmetam jeb ziemai daudziem šķiet prātīgi pārziemošanai nosūtīt arī savu piedzīvojuma garu, jāsaka, ka ziema patiesībā tam var dot pat vairāk kā siltie gadalaiki. Ziema ir viens no labākajiem gadalaikiem, lai apgūtu inovatīvus hibrīda sporta veidus, kas liks asinīm kūsāt no adrenalīna pieplūduma. Iepazīstināsim ar vairākiem ekstrēmajiem ziemas sporta veidiem, kuri aktuāli ir tad, kad sniegs krīt un ūdens sasalst. Tiesa, šie sporta veidi nebūs tiem, kam patīk ikdienā sēdēt uz dīvāniņa un audzēt tauku slānīti, jo tie prasa augstu fizisko sagatavotību un vēlmi pēc piedzīvojumiem.

Sniega pūķošana jeb sniega kaitings (angliski – Snowkiting jeb prestamos en 10 minutos espanol) ir jaunākais modes kliedziens ekstrēmo sporta veidu lauciņā. Tā vienkāršotā daba kopā ar adrenalīna piepildītu darbošanos ir viss, kas nepieciešams, lai radītu šī sporta veida ātros panākumus, lai sniega kaitings kļūtu par vienu no nākotnes pieprasītākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem. Ir diezgan pārsteidzoši, ka jau iepriekš neviens nebija nācis klajā ar šo ideju, jo tā ir tik ģeniāli vienkārša. Sniega kaitingam nepieciešamie nosacījumi ir vien sniegs un vējš, pie tam, ar vidēju vēja plūsmu jau būs pietiekami, lai radītu ideālus apstākļus. Papildus būs nepieciešams arī snovborda dēlis un pūķis, arī ķivere un piemērots ziemas apģērbs. Pieeja sniega kaitingam ir līdzīga kā snovbordā un vindsērfingā. Līdzsvara noturēšana prasīs zināmu praksi. Tomēr atkarībā no pūķa, kas tiek izmantots, grūtības, kas saistītas ar līdzsvaru, var tikt krietni mazinātas. Taču jāņem vērā, ka šim sporta veidam būs nepieciešams īpaši izstrādāts snovbords, bez asām kantēm. Ņemot vērā šī sporta vienkāršumu, ar to var nodarboties uz ļoti dažādām virsmām – pļavā, aizsaluša ezera, gluda lauka un tamlīdzīgi.

Sniega laivošana, arī saukta par sniega smaiļošanu (angliski – Snow Kayaking), ir vēl viens ekstrēmais ziemas sporta veids, ko praktizēt sākuši smaiļošanas entuziastu, kuri negribēja atteikties no šā sporta arī ziemā. Šis sporta veids parasti sevī ietver smaiļotājus “peldot lejā” no sniega nogāzes. Sniega laivošana ir iespējama lejup no kalna, jo izmanto tikai lejup slīdošo inerci. Sportam izmantotās smailītes ir ļoti labi ievaskotas un darbojas tieši tāpat kā ragavas, lai gan airi dod daudz lielāku kontroli pār braucamrīku. Vasks, savukārt, nozīmē, ka pastāv daudz lielāka varbūtība sasniegt patiešām lielu ātrumu. Tā kā tas tiek uzskatīts par ekstrēmo sporta veidu un ir visai riskants, daudzi kalnu kūrorti neļauj sēsties smailītēs uz viņiem piederošajām nogāzēm. Lai uzsāktu šo jautro sportu, tev būs nepieciešama smailīte, airi, ķivere un kārtīgs ziemas apģērbs. Un bariņš draugu, kuri labprāt mestos ar tevi šajā piedzīvojumā.

Un nobeigumā mazliet humoram – sniega lāpstu sacensības (angliski – Shovel Racing). Jā, tieši tā, šim sporta veidam ir nepieciešama vien sniega lāpsta un neliela nogāze. Un tas ir tieši tā kā izklausās – mesties lejā no kalna nevis ar ragaviņām, bet gan jāteniski sēžot uz sniega lāpstas, ar rokām pieturoties pie tās kāta. Sniega lāpstu sacensībās izmanto gan tipisku sniega lāpstu, gan arī modificētas lāpstveidīgas ragavas. Tas kādreiz bija liels notikums arī Ekstrēmajās ziemas sporta spēlēs, taču tika izņemtas no saraksta drošības apsvērumu dēļ. Radies un vēl joprojām ar lielu popularitāti uzturēts sporta veids tieši Amerikas Savienotajās Valstīs. Varbūt ir laiks ko tādu sākt praktizēt arī pie mums?

Jaunākās tendences ziemas sporta biznesam

Līdz ar moderno tehnoloģiju strauju ienākšanu mūsdienu cilvēka ikdienā, ļoti daudz biznesa sfēras maina to darbību, reizēm pat līdz nepazīšanai. Arī ziemas piedzīvojumu sporta nozare sāk izaugt jaunos veidos, lai palēnām pielāgotos jaunajiem mūsdienu patērētāju paradumiem un uzvedībai. Tagad ar ziemas sporta izklaidēm uz kalna vairs nav saprotama tikai slēpošana vai snovbords, tagad tas ietver sevī daudz vairāk, veidojot kopējo ziemas izklaižu pieredzi.

Neskatoties uz visdažādākajiem apstākļiem, galvenokārt, klimata izmaiņu ziņā, pasaulē ir jūtams pieaugums ziemas sporta veidu izklaižu cienītāju vidū. Saskaņā ar Šveices konsultāciju biroja “Laurent Vanat” 2016. gada starptautisko ziņojumu par sniega un kalnu tūrismu tiek atzīmēts, ka pasaules slēpotāju skaits lēnām pieaug pateicoties jaunattīstības tirgiem Austrumos, galvenokārt, Ķīnā. Tomēr norādot arī, ka šajos jaunattīstības tirgos slēpošanas patēriņš uz vienu slēpotāju joprojām ir daudz zemāk salīdzinājumā ar tradicionālajiem tirgiem. Neskatoties uz to, Ķīnas ziemas sporta nozare turpina aug. Pieaugošo interese par ziemas sporta veidiem ir veicinājusi valsts tiesības rīkot 2022. gada ziemas olimpiskās spēles un valdības investīcijas attīstīt ziemas sporta infrastruktūru, lai pielāgotos olimpiskajām spēlēm. Līdz ar to izaugsme slēpošanas kūrortos un to celtniecība ir ļāvusi vairākiem Ķīnas iedzīvotājiem uzzināt un baudīt šos sporta veidus. Eiropā esošajiem ziemas sporta kūrortu operatoriem šī Āzijas interese varētu tikt pārtulkota kā vairāk ķīniešu slēpotāju-iesācēju uz kalnu nogāzēm. Tomēr operatoriem ir jāņem vērā, ka Ķīnas patērētāji nebūs pazīstami ar tām modernajām tehnoloģijām, kuras sastopamas šajā nozarē un kuras Rietumu tirgos ir pazīstamas jau sen. Tādēļ Ķīnas patērētāji būs jāizglīto vēl pirms tie varēs pilnvērtīgi izmantot Eiropas infrastruktūru.

Vēl viena tendence, kurai ir vērts pievērst uzmanību, lai uzturētu veiksmīgu biznesu šajā nozarē, ir tā, ka slēpošanas braucieni kļūst īsāki patērētā laika ziņā. Tradicionāli ziemas sportu piedzīvojumu braucieni tika izmantoti, lai laiski vairāk nekā nedēļas garumā baudītu pilnu dienu braucienos no nogāzēm. Tomēr pēdējos gados šī tendence ir mainījusies un slēpošanas nedēļa tiek samazināta līdz dažām dienām, vienas dienas braucienu vai pat nogāžu izmantošanu tikai vakaros pēc darba. Nozarē, kas lielā mērā atkarīga no tā, cik daudz apmeklētāju tērē naudu nonākot galamērķī, augstāks apmeklētāju apgrozījums varētu izraisīt mazāk ienesīgu biznesu nākotnē. Lai šo risku mazinātu, pastāv divas iespējas: 1) galamērķi nepieciešams piedāvāt vairāk ekskursijas un aktivitātes klientiem, lai mudinātu viņus palikt ilgāk, vai 2) galamērķim jāstrādā smagāk, lai piesaistītu vairāk apmeklētāju. Lai saglabātu kalnu sporta bāzes biznesa ienesīgumu arī nākotnē, vēl ciešāk būs jāsadarbojas ar vietējiem apkaimes uzņēmumiem.

Ņemot vērā jaunos, atvērtos tirgus Āzijā un īsākos kalnu slēpošanas ceļojumus, ziemas piedzīvojumu sporta nozarei ir jāizstrādā jauni veidi, kā efektīgāk un maksimāli īsā laikā apmācīt iesācējus uz kalna un kā baudīt jauno sporta veidu. Lai gan plaši tiek izplatīta informācija, ka iesācēja pirmā pieredze gan slēpošanā, gan snovbordā bieži ir nepatīkama, kas attur klientus no atkārtotas atgriešanās. Šo informāciju un attieksmi ir nepieciešams mainīt maksimāli īsā laika periodā, ja ziemas sporta nozare cer turpināt piesaistīt jauno paaudzi arī nākamajā desmitgadē.

Par rakstu paldies sakām mūsu draugiem Imprumutacum RO.

Vienkārši ziemas prieki ikvienam

Ja arī jums nepatīk tikt ieslēgtam iekštelpās pie aizvērtiem logiem, bet arī aukstums neiet pie sirds, tad jūs zināt, cik grūti var būt ziemā piespiest sevi iziet ārā, lai ieelpotu vismaz svaigu gaisu. Un nav noslēpums, ka šeit Latvijā (un arī citās ziemeļnieciskās klimata joslās) ziema ilgst ļoti ilgu laiku. Taču mūsu veselības un veselā saprāta saglabāšanai šajos garajos aukstuma mēnešos ir nepieciešams atrast kādu jautru nodarbi, ko varētu darīt ārpus mājas sienām. Šādam nodomam ir tik daudz priekšrocības: būt aktīvs ārā ir labs veids, kā samazināt uzņemtās kalorijas un zaudēt svaru, svaigs gaiss liek mums justies labāk, un tas noteikti ir daudz jautrāk un lētāk, nekā visu dienu skaitīties televizoru vai sērfot internetā.

Bet par visu pēc kārtas – ja jūs vēlaties no sirds izbaudīt balto, auksto ziemu, tad vispirms ir nepieciešams pārliecināties, ka jūs tur ārā nenosalsiet. Nedodieties ziemas augstumā botiņās, džinsos, džemperī un savā mētelī. Padomājiet par apģērbu slāņos. Valkājiet termālos legingus un vairākus slāņus zem sava mīļākā džempera. Noteikti valkājiet cepuri un cimdus. Ja jums nebūs auksti un neērti, tad, visticamāk, būs arī jautri, un negribēsies skriet atpakaļ iekšā siltumā jau pēc 5 minūtēm. Pareizs apģērbs arī palīdzēs jums izvairīties no saaukstēšanās vai kādas citas nopietnas saslimšanas.

Tagad, kad esam sagatavojušies doties ziemas dzestrumā, varam aplūkot iespējamos ziemas priekus, kas nemaksā neko (vai gandrīz neko). Te būs mūsu izvēlētais saraksts ar lietām, kuras visjautrāk būs baudīt tieši ziemā (un ne visi derēs pilsētas drūzmā):

  • Dodieties slidot pat, ja jums nav iepriekšēju iemaņu. Nav nozīmes, vai tas ir aizsalis ezers vai pilsētas slidotava – jautrība un ļoti daudz fizisku aktivitāšu ar šo nodarbi ir garantētas.
  • Vietā, kura to atļauj, iekuriet ziemas ugunskuru un cepiet zefīrus, ja termosā līdzi paķersiet arī karstu kakao, šīs var izvērsties par brīnišķīgu romantisku notikumu.
  • Iznomājiet sniega kurpes un dodaties garā pastaigā pa dziļi piesnigušu lauku baudot dabas nepieradināto skaistumu.
  • Ja jums ir nepieciešamās iekārtas un piedzīvojuma gars – dodieties ziemas kempingā vai vienkārši izīrējiet kādu meža namiņu. Kad esat tur, dodieties skaistā ziemas pārgājienā.
  • Izvediet pastaigāties savu suni. Tas ir viens no galvenajiem ieguvumiem, ja jums pieder suns. Un ja gadījumā jums nav sava suņa – piedāvājiet izvest pastaigā sava kaimiņa vai draugu mīluli.
  • Atklājiet distanču slēpošanas priekus, tas ir daudz interesantāk (un vieglāk) nekā izklausās.
  • Apmeklējiet suņu pajūgu sacīkstes vai paši dodieties izbraucienā ar suņu pajūgu. Mūsdienās jums nav jādzīvo Aļaskā, lai ko tādu piedzīvotu.
  • Izveidojiet sniega cietoksni un sarīkojiet pikošanās kauju ar saviem bērniem (vai savu laulāto / partneri). Vai arī no sniega blokiem izveidojiet iglu savā pagalmā.
  • Pabarojiet ziemā putnus vai dodieties putnu vērošanas pārgājienā. Izveidojiet paši savu putnu barotavu no priežu čiekuriem, ekoloģiska zemesriekstu sviesta un dažādām sēklām, ko var iegādāties jebkurā zoo veikalā.
  • Dodieties ledus makšķerēšanas ekspedīcijā.
  • Dodieties foto ekspedīcijā fotografējot elpu aizraujošās ziemas ainavas.

Šie ir tikai daži no iespējamajiem scenārijiem, mēs esam pārliecināti, ka jums izdosies atrast sev vispiemērotāko, lai ziema nebūtu gadalaiks, kuru tikai pārdzīvot gaudot atnākam vasaru.

Uzturi sevi formā ziemā bez fitnesa zāles

Bez sporta zāles abonementa kartītes daudzi cilvēki jūtas kā pazaudējušies, ja runa ir par labas fiziskās formas uzturēšanu ziemas mēnešos. Slēpošana un hokejs ir lieliski sporta veidi, bet tie var būt arī padārgi un prasa daudz laika gan plānošanā, apmācībās un ceļošanā uz un no plānotās norises vietas. Tomēr ar nelielu radošumu, izdomu un dažiem pamata aprīkojuma elementiem nav grūti nonākt pie labākā formas uzturēšanas modeļa ziemā, kas var pat būt visai jautri. Ziemai nav obligāti jābūt saistītai tikai ar ziemas guļu. Šogad izmanto dažus noderīgus padomus, lai saglabātu sevi labā formā ārpus sporta zāles un nākamā gada pavasarī nekautrējoties varēsi izrādīt savas pludmalei gatavās ķermeņa aprises.

Pavisam vienkāršs veids, lai uzturētu sevi formā drēgnajos ziemas mēnešos, ir skriet vai kāpt augšup un lejup pa kāpnēm savā mājā vai daudzdzīvokļu ēkā. Tas ir lielisks augstas intensitātes kardio un kāju treniņš. Labs risinājums tiem, kas tikai uzsāk izmantot trepes savos treniņos, lietot intervālus – viens stāvs skriešana, otrs soļošana. Ja intensitāti vēlaties palielināt – mēģiniet pārkāpt vai pārlēkt uzreiz divus pakāpienus vienlaicīgi, vai, piemēram, veiciet pietupienus vai lēcienus gaisā no vietas laukumā starp kāpnēm.

Slidošana ir lielisks aerobais un sociālais treniņš, ko var izbaudīt bez maksas uz aizsalušām ūdenstilpnēm vai pat dažās publiskajās pilsētas slidotavās. Ja lieli triki uz slidām nav tavā repertuārā, tad tomēr daudz varēsiet panākt ar slidošanas tempu. Arī slidošana atpakaļgaitā spēs nodarbināt jūsu muskuļus visdažādākajos veidos. Ja jums ir pieejami vismaz 10 līdz 20 metri ledus, ko varat izmantot savam treniņam, tad iesakām uzsāk slidot maksimāli ātrā tempā, tad pilnībā apstāties, pieskarties ar roku ledum un uzreiz turpināt sprintu atpakaļ uz sākuma vietu, atkal pieskaroties ledum ar roku. Šo vingrinājumu ir vērts darīt aptuveni minūti, veicot trīs atkārtojumus. Starp atkārtojumiem slidojiet nesteidzīgi vienu līdz divas minūtes, lai atgūtu elpu. Kad ar laiku jau sāksiet pierast pie šī ritma, slodzi var palielināt mēģinot kustības veikt ilgāku periodu, mainīt distanci vai samazināt atpūtas laiku. Pat vismierīgākā slidošana var sadedzināt vairāk nekā 450 kalorijas stundā.

Labs treniņš dzestrajā gaisā var būt arī sniega sprints. Te noderēs jebkurš ar sniegu klāts lauks, kā arī ūdens izturīgi vai pārgājienu apavi un atbilstošs skaits ar apģērbu slāņiem. Ledus parasti neveidojas ap zāles lauku, tāpēc ir droši doties skrējienā laukā pa svaigi piesnigušu sniegu. Izmēģiniet kā skriešanu tā arī lekšanu, pietupienus un vienkāršu, vecmodīgi bērnišķīgu spēlēšanos sniegā – pikošanos vai sniegavīra celšanu, starp sprinta sesijām. Ir tikai dažas lietas fitnesa pasaulē, kas spētu uzmundrināt vairāk nekā skrējiens pa svaigi kritušo sniegu. Un kas par trieciendevu imunitātes stiprināšanai!

Ja nu galīgi nespējat atrast vajadzīgo motivāciju un enerģiju sportot ziemā, tad izmēģiniet tā vietā vienkārši “spēlēties”. Jūs varat sadedzināt diezgan daudz kaloriju spēlējoties svaigā gaisā. Labākā daļa jebkurai spēlei ir tā, ka jums nav sajūtas, ka nodarbojaties ar sportu, bet tik un tā palīdzat savai sirdsdarbībai. Mazliet prieka veidojot sniega eņģeļus un 214 kalorijas vidēji tiks nodedzinātas stundas laikā, vai, piemēram, pikošanās – 319 kalorijas stundā. Celsiet sniegavīru? Atvadieties no 285 kalorijām!

Ja jūs nekad iepriekš tā īsti neesat bijis ziemas cienītājs, sāciet ar koncentrēšanos uz lietām, kuras jūs mīlat darīt, un kā šis gadalaiks spēj sniegt jaunas iespējas jūsu fitnesa rutīnā un veselības uzlabošanā.

Randiņš ziemā – aktīvs vai pasīvs?

Ziema ar savu pūkaino baltumu nenoliedzami ir romantikas sezona, apčubināšanās, kamīna siltums un uguns sprakšķēšana, sārtie vaigi un vakariņas sveču gaismā, kad aiz loga svilpo vējš un griežas putenis. Kurš gan spēj kaut kam tādam pretoties? Diemžēl, šī ir arī sezona, kad randiņiem mēs tērējam visvairāk naudas un jaunas iepazīšanās ir visai dārgs prieks. Jo, piemēram, vasarā, doties pastaigā izpētīt jaunu apkaimi un izdzert pa kādai ledus tējai / kafijai ir pilnīgi respektabls pirmā randiņa variants. Ziemā tāda burvīga bezmērķīga klaiņošana var izvērsties par īstu spīdzināšanu, un neviens nedzer ledus kafiju, kad aukstums ir teju visur. Taču ziema piedāvā tikpat plašas iespējas gan aktīvam randiņam kustīgam pārim, gan pasīvam – baudot romantiku siltumā un sausumā kaut kur iekštelpās. Te būs mūsu trīs ieteikumi gan vienam, gan otram variantam.

Aktīvs randiņš divatā:

  • Izbrauciens ar ragavām ir pirmais, kas iešaujas prātā. Bērnu dienu nostalģija? Ieķeršanās vienam otrā, jo braukšana ar kamanām var būt arī biedējoša? Trāpīts! Trāpīts! Trāpīts! Viss, kas ir nepieciešams, ir sniegs, neliels kalniņš, ko var atrast pat piepilsētas parkā, un kāds diskveidīgs objekts, kartona vai plēves gabals, uz kura ērti apsēsties divatā cieši vienam pie otra un ar ko aizstāt ragavas.
  • Ņiprs pārgājiens ir ideāls ziemas sezonas randiņš īstiem piedzīvojumu meklētājiem, kas piedāvā arī labu fizisko noslodzi un ļauj nodemonstrēt savam sirdsāķītim savas spējas. Šeit gan abām pusēm ir jābūt aktīvas atpūtas cienītājiem, tad arī varēs veikt nedēļas nogales kempinga ceļojumu kaut kur pie dabas vai kalnos.
  • Kā lai nepiemin slidošanu? Slidošana un karsts kakao praktiski kliedz – perfekts ziemas randiņš! Te komentāri ir lieki – tas ir jāizbauda ikvienam pārim. Un kā būtu ar sadraudzības hokeja spēli uz aizsalušā ezera? Ja abi esat lieli hokeja fani – šis var aizstāt vienkāršu romantisku slidināšanos pa ledu ar aktīvu darbošanos kā daļai no komandas.

Pasīvs randiņš divatā:

  • Kopā klausieties mūzikas ierakstus no romantiskajiem 70tajiem (vai jebkura cita laika posma, kas šķiet piemērots). Tā ir iespēja uzaicināt randiņa objektu pie sevis mājās, pagatavot kādu siltu dzērienu un našķus un laiski baudīt laiku kopā uz dīvaina. Labai mūzikai klāt noderēs arī bērnības albumu šķirstīšana un dalīšanās atmiņās.
  • Gatavojiet kopā! Vislabāk ziemas atmosfērā iederēsies cepumu cepšana. Milti ir lēti, arī citas sastāvdaļās neienesīs robu finansēs, jo ziemā izdevumu jau ir gana. Un cepumi garšo visiem! Kopīga gatavošana veicinās radošumu savā starpā, kas beigās novedīs arī pie kopīgas maltītes. Ja cepumi neiet pie sirds, tad vienmēr var izlīdzēties ar picas gatavošanu – tur sastāvdaļas var izvēlēties pēc katra ieskatiet – gan gaļēdāji, gan zivjēdāji, gan veģetārieši būs apmierināti.
  • Apmeklējiet kādu baleta vai operas izrādi. Nav noslēpums, ka ziema ir baleta sezonas karstākais punkts, tāpēc tas ir labākais laiks, lai sagādātu labākās biļetes uz Riekstkodi un Gulbju ezeru. Tas ir arī ideāls attaisnojums, lai sapucēties un parādītu sevi no labākās (kulturālās) puses. Ja galīgi balets un opera neiet pie sirds – dodieties ledus skulptūru apmeklējumā, to piedāvā teju katra sevis cienīga pilsēta ziemas sezonā.

Joga sniegā?

Šķita jau, ka tik ļoti populārā sporta un gara aktivitāte – joga, būs izsmēlusi tās paplašināšanas iespējas. Kā nekā – šobrīd popularitāti guvuši jau tādi jogas veidi kā alus joga, joga suņiem, karaoke joga un joga augstpapēžu kurpēs. Bet jogas entuziasti turpina izvēlēties arvien jaunus inovatīvus veidus, kā ievilināt arvien vairāk cilvēkus šinī aktivitātē, un tagad ir piesaistījuši vēl nebijušu sastāvdaļu – sniegu! Šis jaunākais jogas iemiesojums neizbēgami ir ticis arī pie jauna nosaukuma – sniegjoga (angliski – snowga). Jogas specifika ir pavisam vienkārša – tā notiek svaigā gaisā, kad temperatūras stabiņš ir noslīdējis krietni zem nulles un zemi klāj balts sniegs. Jogas dažādošanai – stiepšanās bieži tiek apvienota ar ziemas sporta veidiem, piemēram, distanču slēpošanu.

Sākotnēji šo jogas veidu izgudroja slēpošanas instruktore un jogas skolotāja Anne Andersone kādā kalnu kūrortā Konetikutā, ASV, kopš tā brīža sniegjoga ieguva augošu popularitāti. Tās izstrādes pamatdoma bija apkarot bailes no slēpošanas un snovborda, veicot dziļus elpošanas vingrinājumus un nomierinot satraukto prātu. Tagad tā jau pārtapusi daudzās variācijās, ieskaitot kalnu pārgājienus ar biežām pauzēm asanu un meditācijas veikšanai. Visām sniegjogas formām tieši dabiskajai videi ir svarīgākā loma, koncentrējoties uz sniega baltumu un gaisma un imitējot kokus un apkārt esošo ainavu.

Tieši tāpat kā joga spēj burtiski savienot tās praktizētāju ar dabu visapkārt, sniegjogai ir arī daudzas funkcionālas priekšrocības, kas var būtiski uzlabot sniegumu un pārliecību slēpošanas laikā. Piemēram, asana krēsla pozā ir palīdzējusi vairākiem slēpotājiem apgūt labāku ķermeņa iesēdienu sacīkšu laikā. Daudzi ir iecienījuši arī koncentrēties uz svara sadalījumu ķermenī ieņemot noteiktas pozas, lai uzlabotu sava ķermeņa izpratni slēpojot lejup pa nogāzēm un uzņemot ātrumu. Bluķu un siksnu vietā sniegjogas nodarbības kā palīglīdzekļus izmanto slēpju nūjas un sniega kurpes (īsas slēpes), atbalstot līdzsvaru un palielinot izpletiena diapazonu.

Sniegjogas nodarbības nav tipiskas jogas nodarbības. Te jums nebūs jāpārvietojas basām kājām, bet gan kājās jāvelk siltākie sniega zābaki un kārtīga ziemas jaka. Sniegjoga nav paredzēta, lai aizstātu regulāras jogas nodarbības, bet tā vairāk domāta, kā jogas pārcelšana citā telpā un formā. Šīs nodarbības piedāvā pavadīt laiku svaigā gaisā, ar iespēju apvienot to ar savu iecienītāko ziemas sporta veidu. Joga un aukstums var izklausīties kā divas pilnīgi nesavienojamas lietas, bet patiesībā ar to nodarbojoties sniegā var kļūt pat ļoti karsti. Būs brīži, kad prasīsies atpogāt jaku un novilkt cimdus pateicoties siltumam, ko ģenerēs jūsu ķermenis sniegjogas nodarbību laikā. Protams, jogai sniegā ir savas robežas. Daudzas pozas fiziski nav iespējams izpildīt gan biezā apģērba dēļ, gan arī mīkstā sniega seguma dēļ, kad rokas un kājas iegrimst pārāk dziļi sniega pūderī. Taču tas nebūt nemazina nodarbību jautrību un kritieni ir mazāk sāpīgi.

Līdz ar kustības popularitāti, sociālajos tīklos parādījās arī jauns tēmturis (hashtag) #snowga, ar kuru palīdzību jogas entuziasti dalījās ar savām ziemīgajām jogas pozām par palīglīdzekļiem izmantojot ikdienišķus un ziemas sezonai raksturīgus priekšmetus, piemēram, sniega lāpstas, ragaviņas, slēpju nūjas un tamlīdzīgi.

Jā, ziema nebūt nav šķērslis īstiem jogas cienītājiem un ir lielisks veids kā būt aktīvam arī vēsākos mēnešos.

Fakti par slēpošanu

Apmēram pirms 5 tūkstošiem gadu Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Krievijas, Ķīnas ziemeļos iedzīvotāji sāka nodarboties ar šobrīd tik populāro sporta veidu – slēpošanu. Pirmās slēpes bija ļoti garas, darinātas no koka plāksnēm, kuras pie kājas noturēja vaļēji sasieti vītola zari vai ādas siksnas. Pirmie slēpotāji bija vietējie mednieki, priesteri, vecmātes – kuri savu darba specifikas dēļ bija spiesti reizēm pārvietoties pa dziļiem sniegiem, un, savukārt, šīs slēpes palīdzēja to veiksmīgāk izdarīt.

Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā norvēģi attīstīja arvien modernāku ekipējumu šim sporta veidam. Pievienojot slēpju siksnām spēcīgākus papēžu nostiprinātājus, ar slēpēm varēja daudz vieglāk pārvietoties, kā arī veikt asus pagriezienus, traucoties lejā pa kalnu. Ap 1820. gadu norvēģi rīkoja pirmās slēpošanas sacensības, kas vēlāk izveidoja arī jaunu sporta veidu – tramplīna lēkšanu.

Laikam ejot, tika izveidoti lielie slēpošanas zābaki, kurus daudz vieglāk ir piestiprināt pie slēpēm, un kuri veic stabilu kāju drošības funkciju, neļaujot izmežģīt potīti vai gūt citus savainojumus.

Ekspertu padomi, kā pareizi slēpot:

* Esi līdzsvarots. Svaram ir jābūt vienmērīgi sadalītam. Nevar atliekt muguru pārāk tālu, vai arī veikt ļoti lielu liekšanos uz priekšu. Ja tu nevari sev atbildēt uz jautājumu, vai tu varētu šādā pozīcijā nostāvēt arī tad, ja kājās nebūtu atbalsta zābaki, tad zini, ka kaut kas nav pareizi.

* Pēdas pirmās uzsāk kustību. Vienmēr pirms veic pagriezienu pa labi vai kreisi, sāc ar pēdu virzību. Nekad pagriezienu nesāc ar gurnu vai plecu pagriešanu, bet gan ar pēdu, Piemēram, ja vēlies pagriezties pa kreisi, vispirms nepieciešams nospiest labās kājas īkšķi. Turi abas kājas vienā intervālā un ar katru strādā patstāvīgi – koncentrējies ar vienu kāju virzīties un veikt pagriezienu, bet otru kāju uzturi kā stabilizatoru.

* Skaties, kur brauc. Iesācējiem uz kalna ir spēcīga tendence skatīties tikai uz leju uz savām slēpēm. Tomēr ļoti noderīgi ir cieši vērot visu, kas notiek uz kalna. Tev ir jābūt gatavam strauji reaģēt un apstāties vai veikt pagriezienu, lai izvairītos no sadursmes, ja kāds ir ieslēpojis tev priekšā.

* Veic S veida nevis Z veida pagriezienus. Tas nozīmē, ka veicot pagriezienus, domā par gludām un vijīgām S veida līknēm sniegā, nevis asiem zigzaga veida pagriezieniem.

* Nebaidies nokrist. Ikviens iesācējs ir kritis, it īpaši situācijās, kas nevar apstāties. Kamēr tu iemācīsies apstāties, tikmēr kritieni ir garantēti. Slēpošana pa lielu kalnu var uzņemt lielu ātrumu, ja nemācēsi skaisti izgriezt pagriezienus, tāpēc krišana dažkārt ir labākais variants kā tomēr apstāties. Jo kā saka daži treneri, tad labāk ir nokrist, nekā radīt vēl bīstamākas situācijas, turpinot nekontrolēti braukt ar lielu ātrumu. Tomēr atceries, ka labāk ir kristu uz aizmuguri nekā priekšu, tāpēc ja ir iespēja – kontrolē savus kritienus.

Interesanti fakti par slēpošanu

Šveices Alpu nogāzes ir viens no visvairāk ejošajiem slēpotāju galamērķiem visā pasaulē šodien, bet tu būsi pārsteigts uzzināt, ka tā tas nav bijis vienmēr. Lai gan dažnedažādi slēpošanas dokumentācijas fragmenti ir apskatāmi jau pirms 8 tūkstošiem gadu, kas norāda, ka slēpošana jau ir pastāvējusi kopš aizvēsturiskiem laikiem, šī aktivitāte kā sporta veids ir ieviesta pavisam nesen. Sākotnēji slēpošana tika uzskatīta kā transporta veids, kā ātrāk un ērtāk pārvietotos pa sniegu. Kādi vēl interesanti fakti ir atklāti un notiek šobrīd?

  • Vārds “slēpes” ir cēlies no Norvēģu vārda “skíð”, kas tulkojumā nozīmē koka gabals.
  • 19. gadsimtā slēpošana vairāk tika uzskatīta par vīriešu sporta veidu. Sievietes tika mudinātas vairāk nodarboties ar slidošanu.
  • Slēpošana kā sporta veids parasti tiek klasificēta trīs veidos: Alpu, Ziemeļu un Brīvā stila slēpošanu. Vispārīgās atšķirības šiem sporta veidiem ir papēžu stiprinājumi. Ziemeļu slēpošanai nav fiksēts papēdis, Alpu slēpošanai ir fiksēts papēdis, bet brīvā stila slēpošanai ir jāveic lekšanas un balsta darbības ar slēpēm, kuram nav fiksēts papēdis.
  • Pirmās reģistrētās kalnu slēpošanas sacensības notika Zviedrijā 1879. gadā. Alpu slēpošana kā sporta veids pirmo reizi pieteica savu debiju Ziemas olimpiskajās spēlēs tikai 1936. gadā.
  • Kosmosa kuģa Apollo 17 apkalpes loceklis Harrisons Šmits uzskatīja, ka visiem astronautiem, kuri dodas uz Mēnesi, vajadzētu iemācīties slēpošanas taktiku. Jo izpildot slēpošana soļus būtu vieglāk pārvietoties pa Mēness virsmu. Viņš par paredzēja, ka uz Mēness varētu izveidot “Mēness slēpošanas brīvdienas” ikvienam cilvēkam, kuri vēlētos turp doties.
  • Slēpošana ir ļoti populārs sporta veids, par to liecina fakts, ka aptuveni 80 pasaules valstīs tiek piedāvātas slēpošanas zonas, uz kurām ik gadu no visas pasaules sabrauc 350 miljoni iedzīvotāju.
  • Slēpošana ir viens no ātrākajiem nemotorizētajiem sporta veidiem uz zemes. Itālijas slēpotājs Saimons Origons uzstādījis Pasaules Ginesa rekordu kā ātrākais slēpotājs, uzrādot 245,6 kilometru stundā lielu ātrumu.
  • Ja jūs domājat, ka kalna slēpošana ietver tikai balansēšanu uz slēpēm, atstājot visu pārējo darbu gravitācijas likumā, tad jūs varētu būt ļoti tālu no patiesības. Kamēr cilvēks nodarbojas ar kalnu slēpošanu, pat mērenas piepūles laikā var sadedzināt aptuveni 350 līdz 400 kalorijas stundā.
  • Slēpošana ir ļoti populārs sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs. Aptuveni 40 štati piedāvā savā teritorijā dažādus slēpošanas kūrortus. Viens no lielākajiem kūrortiem ir Kolorado štatā, kuru ik gadu apmeklē aptuveni 1,5 miljoni aktīvā sporta cienītāji.
  • Slēpošanas dzimtene faktiski tiek uzskatīta Norvēģija, Morgedal ciems. Šajā ciemā slēpošana pirmo reizi tika izsludināta kā sporta veids.
  • Saskaņā ar starptautisko slēpošanas federāciju (FIS), viens no galvenajiem drošības noteikumiem ir paskatīties lejup pa nogāzi, pirms uzsāk braucienu, lai nenotiek sadursme ar kādu citu sportistu.
© 2017   www.sniegaklubs.lv